Vingrs

Упражняется умнее

Fizisko aktivitāšu nozīme bērna ikdienā

    Ikviena cilvēka ķermenis darbojas labāk, ja tas nodarbojas ar sportu. Smadzenes strādā labāk, naktīs labāk nāks miegs, sports palīdz izvairīsies no dažādām veselības problēmām, kā arī samazina dažādas psiholoģiskas problēmas un cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi. Turklāt sports bērnu un jauniešu vidū veicina dažādas sociālās prasmes.

Fizisko aktivitāšu ilgums un veids

    Fiziskajām aktivitātēm vajadzētu aizņemt vismaz 60 minūtes bērnu un pusaudžu ikdienā. Tas var izklausīties daudz, taču nepieciešams tikai iedrošināt un motivēt savu bērnu piedalīties vecumam atbilstošās nodarbībās, kas rada prieku. Galvenais- pārliecinieties, ka šajās 60 minūtēs bērns veic kādu no trim fizisko aktivitāšu veidiem:

  1. Aerobā aktivitāte

    Aerobajām aktivitātēm vajadzētu aizņemt lielāko 60 (vai vairāk) minūšu garo fizisko ikdienas aktivitāšu laiku. Tas var ietvert vai nu mērenas intensitātes aerobo aktivitāti, piemēram, pastaigas, vai vidējas intensitātes aktivitātes, piemēram, skriešanu. Šāda veida fiziskās aktivitātes ar mainīgu slodzi paaugstina pulsu un tādā veidā trenē bērna izturību.

  1. Muskuļu spēcināšana

Bērniem un jauniešiem muskuļu stiprināšana ieteicama pielietojot savu svaru, kā arī pārvarot pretestību. Muskuļus spēcinošas aktivitātes ir tādas, kā vingrošana vai virvē rāpšanās vai dažādi sporta veidi, piemēram, futbols, teniss u.t.t.

  1. Kaulu stiprināšana

    Kaulu stiprinošas aktivitātes, piemēram,  lekšanas un rāpšanās vingrinājumi palīdz kaulu augšanai un stiprināšanai. 

Svarīgi fiziskās aktivitātes piemērot katram sagatavotības līmenim individuāli, kā arī svarīgi noteikt bērna stāju un tādējādi izstrādāt individuālu treniņu programmu, lai fiziskās aktivitātes uzlabotu bērna veselību.

Pirmsskolas vecuma bērniem (3-6 gadi) svarīgi ir attīstīt kustību iemaņas, tāpēc minimālais aktivitāšu ilgums ir 2 stundas katru dienu. Viena stunda ir paredzēta nestrukturētām aktivitātēm, kas ļauj bērnam spēlēties savā nodabā vai ar citiem bērniem, tās ir dažādas spēles rotaļlaukumā, pastaigas, braukšana ar velosipēdu. Savukārt, otra stunda nepieciešama strukturētai, pieaugušo vadītai nodarbībai kustību iemaņu apguvei, stājas pilnveidošanai u.c. 

Jaunākā skolas vecuma bērni (7-12 gadi), uzsākot mācības, vairāk laika pavada iekštelpās un sēdus pozīcijā, tāpēc dienā nepieciešams veikt vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz vienu stundu. Papildus bērniem ir nepieciešams veikt fiziskās aktivitātes vismaz vienu stundu nedēļā muskuļu spēka attīstīšanai – īpaši nodrošinot vingrojumus ķermeņa augšdaļas un plecu daļas muskulatūras attīstīšanai.

Pusaudžiem nepieciešamas gan vidējas, gan augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, tādēļ aerobās aktivitātes jākombinē tā, lai vismaz divas reizes nedēļā 20 minūtes tiktu sasniegta augsta intensitāte. Organizējot fiziskās aktivitātes, no kopējā laika vismaz vienu stundu nedēļā jābūt aktivitātēm skeleta veselības uzlabošanai jeb aktivitātes, kuras sekmē kaulu masas uzkrāšanos. 

Minimālā aktivitātē tiek skaitīts tikai tas laiks, kad paātrinās elpošanas biežums. Svarīga ir jebkura kustēšanās, bet, ja fiziskā aktivitāte ir zemas intensitātes vai īsāka par 15 minūtēm, tad tā neveicina fiziskās sagatavotības un veselības uzlabošanos. Aktivitātes veids un intensitāte var atšķirties, tomēr katru dienu būtu jāsasniedz minimālās fiziskās aktivitātes ilgums – viena stunda.

Ieguvumi

    Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē balsta un kustību sistēmu, nodarbinātie muskuļi kļūst spēcīgāki, izturīgāki un elastīgāki, nostiprinās saites un uzlabojas kaulu struktūra un stiprība. Kaulu augšanas stimulēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem un jauniešiem nepieciešams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tieši fiziskās aktivitātes sekmē un veicina kaulu masas uzkrāšanos līdz 20 gadu vecumam, kas ir uzkrājumi visai tālākai dzīvei. Savukārt, muskuļu spēka vingrinājumu veicina muskulatūras stiprināšanu, kā arī vingrojot tiek kairināti kaulu receptori, kas izraisa kaulu cietības palielināšanos. Aerobās aktivitātes uzlabo sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālās spējas, kas palielina ķermeņa apgādi ar skābekli un normalizē sirds darbību un asinsspiedienu. Fiziskās aktivitātes palīdz arī novērst un samazināt aptaukošanos, kā arī uzturēt optimālu svaru. Daudzveidīgas fiziskās aktivitātes nodrošina visu muskuļu grupu attīstību un visa organisma funkciju pareizu darbību, kas veicina vispusīgu fizisko sagatavotību un pozitīvi ietekmē bērnu un jauniešu veselību un attīstību.

Emocionālais ieguvums

Fiziskajām aktivitātēm ir liela nozīme bērnu un jauniešu garīgās veselības saglabāšanā, jo to rezultātā:

  1. uzlabojas koncentrēšanās spējas un sekmes mācībās;
  2. pieaug motivācija un entuziasms mācīties;
  3. paaugstinās skolēnu pašapziņa, savstarpējās attiecības;
  4. veidojas lielāka atbildība par savu uzvedību;
  5. tiek nodrošināta iemaņu un zināšanu pilnveidošana un pozitīvas attieksmes veidošanās pret fiziskām aktivitātēm.

    Kopīgi sportojot, bērniem uzlabojas saskarsmes prasmes, kā arī tiek nostiprināta spēja sadarboties un strādāt komandā. Šīs iemaņas attīstās, ne tikai komunicējot ar saviem vienaudžiem, bet arī ar pieaugušajiem, piemēram, ar treneri vai sporta skolotāju. Nodarbojoties ar sportu, bērni iemācās saskatīt savas stiprās un vājās puses, uzticēties savām spējām un nereti, lai sasniegtu augstākus rezultātus, piespiež sevi darīt vairāk nekā ierasts, pārkāpjot pāri saviem iekšējiem “nevaru”. Savukārt, sistemātiska laika aizpildīšana ar nodarbībām, jaunietim rada ikdienas ritmu, līdz ar to plānotie darbi tiek pildīti ar lielāku atbildību, kā arī bērni treniņos apgūst disciplīnu. Tomēr galvenais nosacījums – lai fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem sargātu prieku un izraisītu pozitīvas emocijas. Tieši prieks ir tas faktors, kas rada bērnam vēlmi turpināt nodarboties ar sportu, kā arī nosaka, vai tā būs neatņemama dzīves sastāvdaļa visas dzīves garumā.